Arteriālā hipertensija, kas pazīstams arī kā augsts asinsspiediens, ir ilgstošs medicīnisks stāvoklis, kurā asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs normas. Augsts asinsspiediens parasti neizraisa simptomus. Tomēr ilgstoši augsts asinsspiediens ir galvenais insulta, koronāro artēriju slimības, sirds mazspējas, priekškambaru fibrilācijas, perif
Arteriālā hipertensija (hyper — ‘augsts’, tensia — ‘spiediens’), kas pazīstams arī kā augsts asinsspiediens, ir ilgstošs medicīnisks stāvoklis, kurā asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs normas. Augsts asinsspiediens parasti neizraisa simptomus. Tomēr ilgstoši augsts asinsspiediens ir galvenais insulta, koronāro artēriju slimības, sirds mazspējas, priekškambaru fibrilācijas, perifēro artēriju slimības, redzes zuduma, hroniskas nieru slimības un demences riska faktors. Par hipertensiju uzskata spiedienu pastāvīgi, gan periodiski paaugstinātu virs 140/90 mm Hg.
Augsts asinsspiediens tiek klasificēts kā primārā (esenciālā) hipertensija vai sekundārā hipertensija. Apmēram 90—95% gadījumu ir primāri, kas definēti kā paaugstināts asinsspiediens nespecifiska dzīvesveida un ģenētisku faktoru dēļ. Dzīvesveida faktori, kas palielina risku, ir pārmērīgs sāls daudzums uzturā, liekais ķermeņa svars, smēķēšana un alkohola lietošana. Atlikušie 5—10% gadījumu tiek klasificēti kā sekundārs augsts asinsspiediens, kas definēts kā paaugstināts asinsspiediens identificējama iemesla dēļ, piemēram, hroniska nieru slimība, nieru artēriju sašaurināšanās, endokrīnās sistēmas traucējumi vai kontracepcijas tablešu lietošana.
Klasifikācija
Baltā virsvalka hipertensija
Baltā virsvalka hipertensijai raksturīgs, ka ārsta vizītes laikā asinsspiediens ir augstāks nekā, kad mērīts ārpus apmeklējuma. Tās pamatā ir pacienta satraukums un reakcija uz neparastu situāciju. Neskatoties uz to, ir aizdomas, ka ar balto virsvalka hipertensiju slimojošajiem tomēr ir neliels risks orgānu bojājumiem un kardiovaskulāriem notikumiem nekā tiem, kuriem asinsspiediens ir normāls. Tiek rekomendēts baltā virsvalka hipertensijas diagnozi apstiprināt 3—6 mēnešu laikā un šos pacientus izmeklēt un regulāri arī mērīt asinsspiedienu.
Simptomi
- galvassāpes (pārsvarā pakauša rajonā),[4]
- ātra noguršana,[5]
- pastiprināta uzbudināmība,[5]
- slikts miegs,[5]
- reibonis,[5]
- redzes traucējumi,[5]
- nepatīkamas sajūtas un sāpes sirds apvidū.[5]
Arteriālā hipertensija ilgstoši var pastāvēt bez simptomu izpaušanās.[4]
Diagnostika
Asinsspiediena mērīšana
Asinsspiedienu mēra ar speciāliem asinsspiediena mērītājiem — sfigmomanometriem. Ārstniecības iestādēs mūsdienās reti lieto dzīvsudraba asinsspiediena mērītājus, biežāk lieto pusautomātiskos auskultējamos vai oscilometriskos aparātus, kam jāatbilst standartiem un kas periodiski jākalibrē. Priekšroka ir manšetes augšdelma novietojumam. Ja mērijumos konstatēta liela asinsspiediena starpība (>10 mm Hg) starp rokām, kas norāda uz palielinātu risku, mērījumus novērtē rokā ar augstāku asinsspiedienu. Vienīgais paaugstināta asinsspiediena konstatēšanas veids — vairākkārtēja asinsspiediena mērīšana ilgstošākā laika posmā, jo epizodisku asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt ļoti daudz faktoru arī veselam cilvēkam.[4]
Pirmo reizi konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu, ir svarīga rūpīga izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas to ir izraisījis.[4]
Papildus izmeklējumi
Papildu izmeklējumi paaugstināta asinsspiediena diagnostikā:
- elektrokardiogrāfija,[4] — var parādīt izmaiņas sirds struktūrā, piemēram, kreisā kambara hipertrofiju, kas bieži rodas pie ilgstošas hipertensijas.
- fundoskopija jeb acs tīklenes izmeklējums[4] — izteikts tīklenes bojājums (retinopātijas III un IV stadija) var norādīt uz asimptomātisku smadzeņu asinsvadu slimību, insulta, koronārās sirds slimības, sirds mazspējas un sirds-asinsvadu mirstības risku. I un II stadijas konstatēšanai ir mazāka prognostiska nozīme.
- ehokardiogrāfija,[4] — dod vērtīgus datus par sirds pārmaiņām, un ideāli būtu jau sākotnēji to veikt visiem pacientiem ar arteriālo hipertensiju. Svarīgākais pie arteriālas hipertensijas ir novērtēt sirds kreisā kambara masu un struktūru.
- laboratoriskas analīzes — palīdz novērtēt papildu riska faktorus, atrast sekundārās arteriālās hipertensijas iemeslus.
