Antivielas ir asins seruma olbaltumvielas, kuras pieder pie glikoproteīnu klases un kuras sintezē B limfocīti un to diferencētās formas – plazmocīti – atbildot uz noteikta antigēna klātbūtni organismā. Antivielu sintēzi var ierosināt dažādi faktori: infekciju slimību ierosinātāji, vakcīna vai cits svešas izcelsmes antigēns.
Antivielas (imūnglobulīni – Ig) ir asins seruma olbaltumvielas, kuras pieder pie glikoproteīnu klases un kuras sintezē B limfocīti un to diferencētās formas – plazmocīti – atbildot uz noteikta antigēna klātbūtni organismā.[1] Antivielu sintēzi var ierosināt dažādi faktori: infekciju slimību ierosinātāji (piemēram, baktērijas, vīrusi, sēnes), vakcīna vai cits svešas izcelsmes antigēns (piemēram, toksīns vai transplantēts audu fragments).
Antivielas ar augstu specifiskumu saistās tieši ar to antigēnu, kas izraisījis to veidošanos, veidojot imūnkompleksus. Šī saistīšanās var neitralizēt patogēnu vai tā toksīnu, aktivēt komplementa sistēmu vai marķēt antigēnu fagocitozei.
Pastāv piecas galvenās imūnglobulīnu klases – IgA, IgD, IgE, IgG un IgM – katrai no kurām ir specifiska funkcija un lokalizācija organismā.
Tā, piemēram, difterijas toksīns ierosina tikai tādu antitoksīnu (specifisku IgG antivielu) rašanos, kas spēj saistīties un neitralizēt vienīgi pašu difterijas toksīnu, bet ne citus līdzīgus proteīnus.
Atsauces
- ↑ Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga, 1985, 41. lpp
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antivielas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Antivielas — medicīnas termins (latviski)
